Gada pirmajos mēnešos nodotas gandrīz 300 tonnas tekstila

Mainoties gadalaikiem, mainās arī mūsu drēbju skapju saturs. Vai tā būtu Jaungada apņemšanās, vai “lielā pavasara tīrīšana”, vairums cilvēku tieši gada pirmajā pusē atbrīvojas no visa liekā. Par to liecina arī jaunākie “AJ Power Recycling” dati, kas norāda, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos tekstilmateriālu nodošanas punktos visā Latvijā ir savāktas gandrīz 300 tonnas tekstila.

“Ir skaidrs, ka gadu gaitā Latvijas iedzīvotāju interese pareizi šķirot tekstilu ir pieaugusi – šogad veiktā aptauja* uzrāda, ka tekstilu nodeva par 5% vairāk iedzīvotāju nekā pērn. Pieaugošo interesi pierāda ne tikai cilvēku izrādītā iniciatīva dažādos pasākumos, bet arī mums pieejamie dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem. 300 tonnas ar nodoto tekstilu ir tikai sākums – līdz ar siltāka laika iestāšanos un apģērbu, apavu sezonas maiņu mēs paredzam, ka nodotie tekstila apjomi vēl krietni pieaugs. Šobrīd Latvijā esam uzstādījuši vairāk nekā 240 violetus tekstila nodošanas konteinerus un atbilstoši iedzīvotāju izrādītajai interesei tuvākajos mēnešos plānojam uzstādīt vēl aptuveni 60 tekstila konteineru,” norāda AS "AJ Power Recycling" valdes loceklis Uldis Skrebs.

Kādēļ ir svarīgi nodot tekstilu?

Tekstila izmantošanas apjomi joprojām turpina pieaugt, kā rezultātā arī tekstila atkritumu piesārņojums. Lai mazinātu piesārņojuma veidošanos, katram iedzīvotājam ir iespēja rūpēties par sev apkārt esošo vidi. Tādēļ, pirms iegādāties kādu jaunu apģērba gabalu vai apavus, jāpiedomā, vai tas tiešām ir nepieciešams un vai tas tiks valkāts vairāk par pāris lietošanas reizēm. Pareizi šķirojot tekstilizstrādājumus, varam mazināt atkritumu apjomu.

Kā pareizi nodot tekstilu?

Mirklī, kad drēbju skapja saturs ir izskatīts un pieņemts lēmums no tekstila atbrīvoties, ir svarīgi saprast, ko var un ko nevar nodot otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei. Tekstila konteineros drīkst nodot visa veida apģērbu, apavus, somas un jostas, kā arī mājas tekstilu (aizkarus, segas, palagus un galdautus). Jāatceras, ka ne visa veida materiāli var tikt nodoti. Specializētajos konteineros nedrīkst ievietot tādus tekstilizstrādājumus, kas ir bijuši saskarē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļu un sadzīves ķīmiju, un kas ir sadriskāti vai kā citādi bojāti. Šādus materiālus vienkārši nav iespējams pāršķirot un noteikt materiālu sastāvu. Visiem nodotajiem materiāliem ir jābūt sausiem un bez pelējuma, kā arī svarīgi, lai nodotie materiāli ir iesaiņoti cieši aizsietā maisā. Kopā ar tekstilizstrādājumiem nav šķirojami cita materiāla izstrādājumi, piemēram, gumijas zābaki, plastmasas slēpju zābaki, kā arī mīkstās rotaļlietas.

Galvenais, ko atcerēties pirms došanās uz tekstila šķirošanas punktu – tekstila konteiners nav miskaste. Pat viens “nejauši” ievietots sadzīves atkritumu maiss var sabojāt visu konteinera saturu. Rūpējoties par apkārtējo vidi un ar izpratni izturoties pret tiem, kas vēlas veicināt veiksmīgu tekstila pārstrādi, ir iespējams radīt labvēlīgus apstākļus ne tikai piesārņojuma mazināšanā, bet arī mūsu kā sabiedrības labbūtībai.

Dabas resursa nodoklis jau pavisam drīz

Kā jau ziņots iepriekš, pavisam drīz tuvojas brīdis, kad Latvijā spēkā stāsies dabas resursu nodoklis (DRN). No 2024. gada 1. jūlija DRN tiks attiecināts arī tekstilizstrādājumiem, līdzīgi kā tas ir šobrīd ar iepakojumiem vai riepām un citiem materiāliem. To piemēros tiem uzņēmumiem, kas Latvijā pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus, un izmaiņas lielākoties skars uzņēmumus. Finansiāli iedzīvotājus tas ietekmēs minimāli – tie varētu būt tikai 3-5 centi mazākām un 20-30 centi lielākām vienībām. Turklāt izmaiņas palīdzēs samazināt tekstila atkritumu apjomu, pagarināt apģērbu un apavu dzīves ciklu un veicināt to otrreizējo apriti un pārstrādi ar mērķi radīt jaunus materiālus.

Tekstila šķirošanas konteineru apsaimniekošanu nodrošina "AJ Power Recycling" sadarbības partneris SIA "3R".

*Aptauja tika veikta 2024. gada februārī sadarbībā ar aptauju paneli “Mindscan”. Kopumā aptaujā piedalījās 500 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem, no kuriem vairākums ir no Pierīgas (41%), kā arī Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales, savukārt nedaudz mazāka daļa no Rīgas.