Latvijai jāraugās izkliedētās ģenerācijas virzienā

Globālais pieprasījums pēc energoresursiem turpinās pieaugt, sasniedzot arvien jaunus patēriņa rekordus. Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ir bijusi īpaši strauja, ļaujot enerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem (AER) - saules un vēja, jau tagad izmaksu ziņā konkurēt ar fosilo enerģiju un pat apsteigt to.

ASV aktīvu pārvaldības uzņēmuma “Lazard” 2019. gada pētījumā secināts, ka jaunuzstādītās industriāla mēroga saules un vēja elektrostacijas saražo elektroenerģiju vislētāk un to dara izdevīgāk nekā jau eksistējošas fosilo resursu elektrostacijas, kam lielākā daļa kapitālieguldījumu jau atpelnīti iepriekšējos periodos. Turklāt to darbības un saražotās elektrības izmaksas nav atkarīgas no degvielas (dabasgāze, ogles, mazuts) cenu straujajām izmaiņām pasaules tirgos.

Savukārt, Starptautiskā enerģētikas aģentūra (International Energy Agency)  paredz, ka turpmākajos 5 gados no AER visstraujāk pieaugs tieši saules ģenerāciju uzstādītās jaudas (vairāk nekā sauszemes, jūras vēja stacijas vai dažādu veidu bioenerģijas stacijas un hidroelektrostacijas kopā). No tām aptuveni pusi jaunuzstādītās saules staciju jaudas veidos tieši izkliedētās saules elektrostacijas (distributed PV).

Ar izkliedēto ģenerāciju enerģētikas profesionāļi saprot tādus elektroenerģijas ražošanas risinājumus, kas ir neliela mēroga, izmanto vietējos energoresursus (saule, vējš, biomasa u.c.) un atrodas tuvu patērētājam, mazinot enerģijas zudumus. Ar šādu pieeju iespējams iegūt efektīvu nākotnes enerģijas sistēmu, kas nav atkarīga no dažiem energoresursu piegādātājiem vai ražotājiem.

1. Latvijas valsts ir uzņēmusies saistības līdz 2030. gadam sasniegt 50% AER īpatsvaru kopējā gala patēriņā. Jau tagad ir skaidrs, ka nevarēsim izlīdzēties ar vēsturisko mantojumu – Daugavas HES kaskādi, bet būs nepieciešamas jaunas investīcijas.  Protams, vieglāk ļaut vācu investoram, izmantojot dāņu tehnoloģiju, izbūvēt lielas jaudas vēja parku Baltijas jūrā, kur saražoto enerģiju pārdot skandināvu biržā, un uzskatīt Latviju par zaļu valsti. Alternatīvi varam veicināt izkliedēto elektroenerģijas ražošanu no saules uz katra pieejamā Latvijas jumta. Ļaut pašiem ražot sev nepieciešamo, aizstājot importēto fosilo kurināmo no austrumiem, kā arī veidot veselu atjaunojamās enerģijas uzņēmumu ekosistēmu, kas, uzkrājusi spēkus, vēlāk savas zināšanas varēs eksportēt visā pasaulē.
2. Investēt elektroenerģijas ražošanā no saules enerģijas ir iespējams jebkuram, ja tiek patērēta elektroenerģija un ir pieejama vieta uz jumta vai zemes, kur izvietot saules paneļus. Uzstādot 1 kW (kilovatu) saules paneļus, tie gada laikā saražos vidēji 1000 kWh. Saules paneļu atmaksāšanās laiks ir, sākot no 7 gadiem, savukārt ražības garantija ir 25 gadi, un tām praktiski nav uzturēšanas izmaksu, ļaujot baudīt ieguldījuma augļus 15 un vairāk gadu.
3. Pašu ģenerācijas risinājumi veicinātu Latvijas iedzīvotāju interesi par savu enerģijas patēriņu kopumā, kā arī daudz pievilcīgāku padarītu, piemēram, siltumsūkņu un elektroauto izmantošanu. Šāds pavērsiens dotu tik vajadzīgo stimulu mūsu enerģijas patēriņa paradumu elektrifikācijā, ļaujot efektīvi noslogot, piemēram, sadales operatora infrastruktūru.
4. Pastāv vienkārši mehānismi, kā veicināt Latvijas iedzīvotāju investīcijas pašu ģenerācijai paredzētās saules elektrostacijās. Piemēram, attiecināt uz investīcijām izkliedētas saules ģenerācijas risinājumos to pašu IIN attaisnoto izdevumu regulējumu, kāds tas šobrīd pastāv attiecībā pret investīcijām pensiju fondos, kas aktīvus izvieto rietumu biržās. Tas veicinātu Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu palikšanu Latvijas ekonomikā, vienlaicīgi nodrošinot paredzamāku investīciju atdevi, nekā to dara akciju biržas pēc komercbanku komisiju atskaitījumiem.

Mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši un igauņi AER projektus attīsta daudz aktīvāk,  pierādot, ka arī Latvijai ir potenciāls, bet dažādu iemeslu dēļ attīstība ir lēna. Uz enerģētikas investīciju projektiem gan būtu jāskatās racionāli – jāizvērtē situācija, potenciālā atdeve un jāpiemeklē mērķim atbilstošākais risinājums. Jo vairāk veiksmīgu piemēru mums būs, jo vieglāk būs pieņemt lēmumu par labu investīcijām enerģētikā. Latvijai ir visas iespējas kļūt klimatneitrālai tuvāko 20 - 30 gadu  laikā. Svarīgākais ir valstij laicīgi izvirzīt mērķi un  definēt, kā grasāmies to sasniegt, tam attiecīgi pakārtojot politiku. Šobrīd saules elektrostaciju attīstību bremzē nesakārtotā likumdošana (dokumentācijas sakārtošana nelielas jaudas saules elektrostacijas uzstādīšana mājsaimniecībai var aizņemt 6 mēnešus) un nemitīgas tarifu svārstības, sistēmu operatoru un citu monopolistu vēlmes nodrošināt fiksētus ieņēmumus, aizmirstot par sava biznesa modeļa attīstīšanu, dēļ.

Latvijā viennozīmīgi ir vērts investēt AER, un to tehnoloģiskie risinājumi ik gadu kļūst aizvien pieejamāki un efektīvāki. Straujākai un stabilākai enerģētikas nozares attīstībai ir nepieciešams vēl pavisam neliels grūdiens no iesaistītajām pusēm – uzņēmējiem, investoriem un valdības, lai investīcijas AER pieaugtu daudz straujāk un Latvijā tiku uzstādītas arvien vairāk izkliedētās ģenerācijas saules elektrostacijas.