Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” ekspertu komanda skaidro kādu faktoru ietekmē NordPool elektroenerģijas biržas cena piedzīvojusi ievērojamu samazinājumu.

2019. gada beigās un 2020. gada sākumā NordPool elektroenerģijas biržas cena Latvijas zonai piedzīvojusi pakāpenisku, taču ievērojamu samazinājumu. Šīs cenas ir zemas ne tikai salīdzinot ar pēdējiem gadiem, bet arī ar periodu, kad Latvijas elektroenerģijas tirgus tika liberalizēts. Elektroenerģijas cenu veidošanos  raksturo sezonalitāte – patēriņa līmenis un pieejamā ģenerācija, kas ir atkarīga no gadalaika. Izvērtējot elektroenerģijas cenu līmeņus, uzskatāmi varam redzēt elektroenerģijas cenu izmaiņas šī gada sākumā, salīdzinot tās ar attiecīgo periodu gadu iepriekš:

Zemo cenu līmenis ir skaidrojams ar virkni cenu ietekmējošu faktoru. Elektroenerģijas cenas kritumu sekmējuši arī labvēlīgi laikapstākļi – siltā ziema, vējains laiks, kā arī nokrišņi nostiprinājuši ūdens rezerves, kas tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai. Baltijas valstis ir labi integrētas Skandināvijas reģionā un tādējādi uz cenu ietekmējošiem faktoriem nepieciešams skatīties plašākā kontekstā. Baltiju kopā ar Skandināviju apskatīsim arī vairākos grafikos, jo nereti plašāks reģions nosaka elektroenerģijas cenas līmeni.

Neplānoti zems elektroenerģijas patēriņš

Ziemas sezona, 2019. gada beigās iesākās un noritēja ievērojami silta. Vēsturiski ziemas mēneši ir raksturojami ar vienu no augstākajiem elektroenerģijas cenu līmeņiem, jo ievērojams temperatūras kritums sekmē elektroenerģijas patēriņa izaugsmi. Šī gada janvārī un februārī, kas vēsturiski Latvijā ir viens no aukstākajiem periodiem, elektroenerģijas patēriņš saglabājās ievērojami zem pagājušā gada līmeņa, nesasniedzot sezonālo normu un, līdz ar to, neradot elektroenerģijas cenas izaugsmi.

Ziemas sezonā pārmērīgu cenu izaugsmi novērsa arī elektroenerģijas ģenerācijas izmaksu samazinājums, kas līdzīgi kā patēriņš seko gaisa temperatūrai. Līdz ar apkures sezonas sākumu, termoelektrostacijas (TEC) varēja darboties koģenerācijas režīmā un sadalīt saistītās izmaksas starp saražoto siltumu un elektroenerģiju. Lai gan šī ziemas sezona nebija pietiekami auksta, lai sasniegtu vēsturisko patēriņa normu, siltuma slodze bija nepieciešama. Šādi apstākļi veicināja ražošanas izmaksu samazinājumu, kas nepārklājās ar būtisku vajadzību palielināt kopējo ražošanas jaudu, novēršot sezonālo cenu palielinājumu.

Patēriņa samazinājums ar COVID-19 saistīto ekonomiskās darbības ierobežojumu rezultātā

Elektroenerģijas patēriņa kritumu stiprinājusi ne tikai siltā ziema un laikapstākļi, bet arī ar COVID-19 saistīto ekonomiskās darbības ierobežojumi. Vīrusa apdraudējuma dēļ, tika apturēta virkne uzņēmējdarbības jomu, un šie procesi bija jūtami arī Baltijas valstīs. Lai gan ierobežojumi Skandināvijā un Baltijā nav bijuši tik strikti kā, piemēram Centrāleiropā, tomēr, tas ir atstājis ietekmi uz daudzu valstu elektroenerģijas patēriņu, kas saistīts ar faktu, ka ieviestie ierobežošanas pasākumi ir uz laiku samazinājuši tautsaimniecības aktivitāti. Līdz ar pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu, tiek sagaidīts, ka elektroenerģijas patēriņš atgriezīsies ierastā līmenī, tomēr COVID-19 faktors rada nenoteiktību elektroenerģijas tirgū, jo tas tieši var veicināt elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un samazinājumu arī nākotnē.

Daudz lētas ģenerācijas:

Latvija un Baltija kopumā importē ievērojamu daļu sava kopējā elektroenerģijas patēriņa, tādēļ nepieciešams ņemt vērā arī apkārtējā reģiona elektroenerģijas tirgus tendences. Vistuvāk esam savienoti ar Skandināvijas reģionu: Lietuvai ir pieejama elektroenerģijas pārvade ar Zviedriju un Igaunijai ar Somiju, kamēr Latvija ir cieši integrēta ar atlikušo Baltiju.

Liels ūdens daudzums Baltijā un Skandināvijā

Šajā ziemā un pavasarī novērojām lielāku elektroenerģijas ģenerācijas jaudu no spēkstacijām, kuru kapacitāte atkarīga no laikapstākļu attīstības, kas paredz, ka hidro ģenerāciju varam izmantot tad, kad tas ir iespējams – ir ūdens, ražojam. Gan visā Skandināvijas reģionā, gan Baltijā bija pieejams ievērojami liels ūdens apjoms, ko hidroelektrostacijas (HES) varēja izmantot izstrādē. Hidro ģenerācija ir galvenais elektroenerģijas ražošanas avots Skandināvijā un pieejamais ūdens daudzums tieši ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas šodien un arī nākotnes elektroenerģijas izstrādes plānus. Ja ūdens rezerves ir prognozētas pietiekamas, tad ūdens tiek izstrādāts uzreiz, bet ja uzkrātā ūdens prognozes ir nepietiekamas, tad ūdens tiek uzglabāts un tiks izstrādāts tikai pēc nepieciešamības.

Neraksturīgie laikapstākļi atstājuši lielu iespaidu uz šo reģionu. Latvijā, kas ir galvenā hidro ražošanas valsts Baltijā, ūdens uzkrāšana ir ierobežota plakanā reljefa dēļ, tomēr Skandināvijas reģionā, ne tikai izdevies uzglabāt ūdeni, kas citādi jau būtu izstrādāts, zemā ziemas patēriņa rezultātā, bet arī pieteces apjoms bijis ievērojami augsts. Tā rezultātā, tika sasniegti augstākie ūdens krājumi pat 10 gadu periodā un arī Latvijas hidro ģenerācijas apjoms šajā un pagājušā gada ir bijis ievērojami augstā līmenī.

Lai novērstu iespējamu rezervuāru pārplūdi, kad vasarā Skandināvijas kalnos sāks kust sniegs, šie HES bija gatavi ražot elektroenerģiju par ievērojami zemām cenām, līdz ar to, zema cena bija ne vien Latvijā saražotajai elektroenerģijai, bet arī tās importam. Palu sezonas laikā hidro ģenerācija spēj nosegt ievērojamu kopējā Latvijas un plašākās Baltijas patēriņa daļu, īslaicīgi novēršot nepieciešamību darbināt spēkstacijas ar lielākām elektroenerģijas ražošanas izmaksām.

Augsts vēja līmenis

Papildus augstai ūdens izstrādei,  šajā ziemā un pavasarī vēja ģenerācija bijusi ievērojami augstā līmenī. Paaugstinātā vēja ģenerācija skaidrojama gan ar laikapstākļiem, gan ar ražošanas kapacitātes palielinājumu, ko veicinājušas investīcijas vēja enerģijā Skandināvijā. Vēja ģenerācija izceļas ar praktiski neesošām mainīgajām izmaksām, tādēļ šī ģenerācija ir gatava strādāt neatkarīgi no elektroenerģijas cenas, radot papildus ietekmi uz cenām.  Šajā pavasarī, pirmo reizi vēsturē Zviedrijā pieredzēta negatīva elektroenerģijas biržas cena, ko daļēji veicināja arī vēja ģenerācija.

Elektroenerģijas ražošanas izmaksu kritums. Samazinājušās dabasgāzes un CO2 emisijas kvotu cenas

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās Skandināvijas reģionā ir veicinājusi saistīto elektroenerģijas ražošanas izmaksu kritumu, kā piemēram, CO2 kvotu un dabasgāzes cenu samazinājums, kas tieši ietekmē elektroenerģijas ražošanas pašizmaksas. Šobrīd ir izveidojies dubults elektroenerģijas piedāvājuma līkni ietekmējošs faktors – paaugstināta ģenerācija lētākiem ražošanas avotiem un pazeminātas izmaksas termoelektrostacijām (TEC).  

Elektroenerģijas patēriņa samazinājums veicināja pieprasījuma samazinājums pēc CO2 kvotām, kas radīja piedāvājuma pārsātinājumu tirgū, līdz ar to novedot pie CO2 cenu krituma. Šobrīd gan nav prognozēts, ka CO2 cena 2020. gadā atkopsies ekonomikas nenoteiktības dēl, ko izraisījis COVID-19. Tajā pašā laikā, ES (Eiropas Savienībai) ir radies spiediens uz ES nacionālā klimata mērķa sasniegšanu līdz 2030. gadam, kur dalībvalstu mērķis ir samazināt kopīgi radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu (SEG) daudzumu vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja šie mērķi tiktu palielināti, tad viennozīmīgi tiks novērota arī CO2 kvotu cenu atkopšanās tirgū, vienlaicīgi radot spiedienu uz elektroenerģijas cenām.

Vai cenas saglabāties zemā līmenī?

Tirgus kopumā ir saņēmis ievērojamu šoku. Lai racionāli izvērtētu elektroenerģijas cenu attīstību turpmāk, ir jāņem vērā iepriekš minētos faktorus, kas ietekmēja elektroenerģijas cenu samazinājumu šobrīd un to ilgtspējīgo ietekmi uz elektroenerģijas cenām nākotnē. Laikapstākļu ietekme uz elektroenerģijas patēriņa līmeni un ražošanas izcenojumu tiešā veidā ir īslaicīga, taču netieši spēj ietekmēt nākotnes cenas, piemēram, palielinot uzkrāto ūdens daudzumu Skandināvijā, samazinot dabas gāzes un CO2 kvotu cenas. Sagaidot, ka nākotnes laikapstākļi atgriezīsies pie vēsturiskajām normām, elektroenerģijas cenas pakāpeniski palielināsies no to pašreizējā līmeņa, taču salīdzinot tās ar iepriekšējiem gadiem sagaidāms, ka aprakstītais tirgus satricinājums būs jūtams arī nākošgad.

Nākotnes elektroenerģijas cenas galvenokārt noteiks divi faktori: laikapstākļi un COVID-19 turpmāka attīstība

Daļu faktoru, kas veicināja elektroenerģijas cenu samazinājumu, tieši vai netieši ietekmē laikapstākļi, kas šajā sezonā radījuši lielu ietekmi elektroenerģijas cenu kritumam. Lai gan laikapstākļus ilgtermiņā paredzēt nav iespējams, ņemot vērā, ka šajā sezonā tie ir bijuši labvēlīgāki, kā tas vēsturiski novērots, tiek sagaidīts, ka tik liela (samazinoša) ietekme uz elektroenerģijas cenām tuvākajā nākotnē neatkārtosies.

Līdz ar pakāpenisku COVID-19 ierobežojumu mazināšanu, šobrīd tiek prognozēts, ka elektroenerģijas patēriņš atgriezīsies ierastā līmenī. Šis faktors rada nenoteiktību elektroenerģijas tirgū, jo tieši var veicināt un ierobežot patēriņu arī turpmāk. Ar iespējamo COVID-19 izplatības atkārtotu uzliesmojumu, ierobežojumi var tikt atjaunoti, līdz ar to atkārtoti var tikt samazināts elektroenerģijas patēriņš un elektroenerģijas cenas (pret sezonālo normu). CO2 kvotu cenas, kas ļoti cieši seko kopējai Eiropas ekonomiskajai aktivitātei, veido arī daļu no elektroenerģijas ražošanas izmaksām vairumam spēkstaciju. Turpmāka ekonomiskās aktivitātes atjaunošana palielinās CO2 kvotu pieprasījumu un stimulēs arī elektroenerģijas cenas. Līdz ar sagaidāmo laikapstākļu atgriešanos pie vēsturiskās normas un pakāpenisku COVID-19 iespaida samazināšanos, elektroenerģijas cenas turpinās pieaugt.